Dutiyagāthāsaṅgaṇikaṃ

1. Kāyikādiāpatti

474. Kati āpattiyo kāyikā, kati vācasikā katā.

Chādentassa kati āpattiyo, kati saṃsaggapaccayā.

Chāpattiyo kāyikā, cha vācasikā katā;

Chādentassa tisso āpattiyo, pañca saṃsaggapaccayā.

Aruṇugge kati āpattiyo, kati yāvatatiyakā;

Katettha aṭṭha vatthukā, katihi sabbasaṅgaho.

Aruṇugge tisso āpattiyo, dve yāvatatiyakā;

Ekettha aṭṭha vatthukā, ekena sabbasaṅgaho.

Vinayassa kati mūlāni, yāni buddhena paññattā;

Vinayagarukā kati vuttā, duṭṭhullacchādanā kati.

Vinayassa dve mūlāni, yāni buddhena paññattā;

Vinayagarukā dve vuttā, dve duṭṭhullacchādanā.

Gāmantare kati āpattiyo, kati nadipārapaccayā;

Katimaṃsesu thullaccayaṃ, katimaṃsesu dukkaṭaṃ.

Gāmantare catasso āpattiyo, catasso nadipārapaccayā;

Ekamaṃse thullaccayaṃ, navamaṃsesu dukkaṭaṃ.

Kati vācasikā rattiṃ, kati vācasikā divā;

Dadamānassa kati āpattiyo, paṭiggaṇhantassa kittakā.

Dve vācasikā rattiṃ, dve vācasikā divā;

Dadamānassa tisso āpattiyo, cattāro ca paṭiggahe.

2. Desanāgāminiyādiāpatti

475.

Kati desanāgāminiyo, kati sappaṭikammā katā;

Katettha appaṭikammā vuttā, buddhenādiccabandhunā.

Pañca desanāgāminiyo, cha sappaṭikammā katā;

Ekettha appaṭikammā vuttā, buddhenādiccabandhunā.

Vinayagarukā kati vuttā, kāyavācasikāni ca;

Kati vikāle dhaññaraso, kati ñatticatutthena sammuti.

Vinayagarukā dve vuttā, kāyavācasikāni ca;

Eko vikāle dhaññaraso, ekā ñatticatutthena sammuti.

Pārājikā kāyikā kati, kati saṃvāsakabhūmiyo;

Katinaṃ ratticchedo, paññattā dvaṅgulā kati.

Pārājikā kāyikā dve, dve saṃvāsakabhūmiyo;

Dvinnaṃ ratticchedo, paññattā dvaṅgulā duve.

Katattānaṃ vadhitvāna, katihi saṅgho bhijjati;

Katettha paṭhamāpattikā, ñattiyā karaṇā kati.

Dve attānaṃ vadhitvāna, dvīhi saṅgho bhijjati;

Dvettha paṭhamāpattikā, ñattiyā karaṇā duve.

Pāṇātipāte kati āpattiyo, vācā pārājikā kati;

Obhāsanā kati vuttā, sañcarittena vā kati.

Pāṇātipāte tisso āpattiyo;

Vācā pārājikā tayo;

Obhāsanā tayo vuttā;

Sañcarittena vā tayo.

Kati puggalā na upasampādetabbā, kati kammānaṃ saṅgahā;

Nāsitakā kati vuttā, katinaṃ ekavācikā.

Tayo puggalā na upasampādetabbā, tayo kammānaṃ saṅgahā;

Nāsitakā tayo vuttā, tiṇṇannaṃ ekavācikā.

Adinnādāne kati āpattiyo, kati methunapaccayā;

Chindantassa kati āpattiyo, kati chaḍḍitapaccayā.

Adinnādāne tisso āpattiyo, catasso methunapaccayā;

Chindantassa tisso āpattiyo, pañca chaḍḍitapaccayā.

Bhikkhunovādakavaggasmiṃ , pācittiyena dukkaṭā;

Katettha navakā vuttā, katinaṃ cīvarena ca.

Bhikkhunovādakavaggasmiṃ , pācittiyena dukkaṭā katā;

Caturettha navakā vuttā, dvinnaṃ cīvarena ca.

Bhikkhunīnañca akkhātā, pāṭidesaniyā kati;

Bhuñjantāmakadhaññena, pācittiyena dukkaṭā kati.

Bhikkhunīnañca akkhātā, aṭṭha pāṭidesanīyā katā;

Bhuñjantāmakadhaññena, pācittiyena dukkaṭā katā.

Gacchantassa kati āpattiyo, ṭhitassa cāpi kittakā;

Nisinnassa kati āpattiyo, nipannassāpi kittakā.

Gacchantassa catasso āpattiyo, ṭhitassa cāpi tattakā;

Nisinnassa catasso āpattiyo, nipannassāpi tattakā.

3. Pācittiyaṃ



这是第二个偈颂集
身语等罪
有多少身业罪,有多少语业罪。
隐藏者有多少罪,有多少因接触而生的罪。
六种身业罪,六种语业罪;
隐藏者有三种罪,五种因接触而生的罪。
黎明时有多少罪,有多少乃至三次的罪;
其中有多少八事罪,以多少种涵盖一切。
黎明时有三种罪,两种乃至三次的罪;
其中有一种八事罪,以一种涵盖一切。
律有多少根本,是佛所制定的;
有多少被称为律重罪,有多少粗重罪的隐藏。
律有两个根本,是佛所制定的;
两种被称为律重罪,两种粗重罪的隐藏。
村落间有多少罪,有多少因渡河而生的罪;
对几种肉构成偷兰遮,对几种肉构成突吉罗。
村落间有四种罪,四种因渡河而生的罪;
对一种肉构成偷兰遮,对九种肉构成突吉罗。
夜间有多少语业罪,白天有多少语业罪;
施予者有多少罪,接受者有多少。
夜间有两种语业罪,白天有两种语业罪;
施予者有三种罪,接受者有四种。
应忏悔等罪
有多少应忏悔罪,有多少可忏罪;
其中有多少不可忏罪,被太阳族的佛所说。
五种应忏悔罪,六种可忏罪;
其中有一种不可忏罪,被太阳族的佛所说。
有多少被称为律重罪,以及身语业罪;
非时有多少谷物汁,有多少白四羯磨。
两种被称为律重罪,以及身语业罪;
非时有一种谷物汁,一种白四羯磨。
有多少身业波罗夷,有多少共住地;
有几种夜分断,规定有多少二指量。
两种身业波罗夷,两种共住地;
两种夜分断,规定有两种二指量。
杀害自己有多少,僧团以多少分裂;
其中有多少初犯罪,白羯磨有多少。
杀害自己有两种,僧团以两种分裂;
其中有两种初犯罪,白羯磨有两种。
杀生有多少罪,语言波罗夷有多少;
说有多少调戏,或媒介有多少。
杀生有三种罪;
语言波罗夷有三种;
说有三种调戏;
或媒介有三种。
有多少人不应授具足戒,有多少种羯磨;
说有多少被驱摈者,有几种一语。
三种人不应授具足戒,三种羯磨;
说有三种被驱摈者,三种一语。
不与取有多少罪,有多少因淫欲而生的罪;
切断有多少罪,有多少因丢弃而生的罪。
不与取有三种罪,四种因淫欲而生的罪;
切断有三种罪,五种因丢弃而生的罪。
在教诫比丘尼品中,波逸提与突吉罗;
其中说有多少新学,有几种因衣而生的。
在教诫比丘尼品中,波逸提与突吉罗;
其中说有四种新学,两种因衣而生的。
对比丘尼说有多少悔过,
食用生谷有多少波逸提与突吉罗。
对比丘尼说有八种悔过,
食用生谷有波逸提与突吉罗。
行走时有多少罪,站立时有多少;
坐着时有多少罪,躺卧时有多少。
行走时有四种罪,站立时也有同样多;
坐着时有四种罪,躺卧时也有同样多。
波逸提

476.

Kati pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Apubbaṃ acarimaṃ, āpajjeyya ekato.

Pañca pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Apubbaṃ acarimaṃ, āpajjeyya ekato.

Kati pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Apubbaṃ acarimaṃ, āpajjeyya ekato.

Na pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Apubbaṃ acarimaṃ, āpajjeyya ekato.

Kati pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Kati vācāya deseyya, vuttā ādiccabandhunā.

Pañca pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Ekavācāya deseyya, vuttā ādiccabandhunā.

Kati pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Kati vācāya deseyya, vuttā ādiccabandhunā.

Nava pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Ekavācāya deseyya, vuttā ādiccabandhunā.

Kati pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Kiñca kittetvā deseyya, vuttā ādiccabandhunā.

Pañca pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Vatthuṃ kittetvā deseyya, vuttā ādiccabandhunā.

Kati pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Kiñca kittetvā deseyya, vuttā ādiccabandhunā.

Nava pācittiyāni, sabbāni nānāvatthukāni;

Vatthuṃ kittetvā deseyya, vuttā ādiccabandhunā.

Yāvatatiyake kati āpattiyo, kati vohārapaccayā;

Khādantassa kati āpattiyo, kati bhojanapaccayā.

Yāvatatiyake tisso āpattiyo, cha vohārapaccayā;

Khādantassa tisso āpattiyo, pañca bhojanapaccayā.

Sabbā yāvatatiyakā, kati ṭhānāni gacchanti;

Katinañceva āpatti, katinaṃ adhikaraṇena ca.

Sabbā yāvatatiyakā, pañca ṭhānāni gacchanti;

Pañcannañceva āpatti, pañcannaṃ adhikaraṇena ca.

Katinaṃ vinicchayo hoti, katinaṃ vūpasamena ca;

Katinañceva anāpatti, katihi ṭhānehi sobhati.

Pañcannaṃ vinicchayo hoti, pañcannaṃ vūpasamena ca;

Pañcannañceva anāpatti, tīhi ṭhānehi sobhati.

Kati kāyikā rattiṃ, kati kāyikā divā;

Nijjhāyantassa kati āpatti, kati piṇḍapātapaccayā.

Dve kāyikā rattiṃ, dve kāyikā divā;

Nijjhāyantassa ekā āpatti, ekā piṇḍapātapaccayā.

Katānisaṃse sampassaṃ, paresaṃ saddhāya desaye;

Ukkhittakā kati vuttā, kati sammāvattanā.

Aṭṭhānisaṃse sampassaṃ, paresaṃ saddhāya desaye;

Ukkhittakā tayo vuttā, tecattālīsa sammāvattanā.

Kati ṭhāne musāvādo, kati paramanti vuccati;

Kati pāṭidesanīyā, katinaṃ desanāya ca.

Pañca ṭhāne musāvādo, cuddasa paramanti vuccati;

Dvādasa pāṭidesanīyā, catunnaṃ desanāya ca.

Kataṅgiko musāvādo, kati uposathaṅgāni;

Kati dūteyyaṅgāni, kati titthiyavattanā.

Aṭṭhaṅgiko musāvādo, aṭṭha uposathaṅgāni;

Aṭṭha dūteyyaṅgāni, aṭṭha titthiyavattanā.

Kativācikā upasampadā, katinaṃ paccuṭṭhātabbaṃ;

Katinaṃ āsanaṃ dātabbaṃ, bhikkhunovādako katihi.

Aṭṭhavācikā upasampadā, aṭṭhannaṃ paccuṭṭhātabbaṃ;

Aṭṭhannaṃ āsanaṃ dātabbaṃ, bhikkhunovādako aṭṭhahi.

Katinaṃ chejjaṃ hoti, katinaṃ thullaccayaṃ;

Katinañceva anāpatti, sabbesaṃ ekavatthukā.

Ekassa chejjaṃ hoti, catunnaṃ thullaccayaṃ;

Catunnañceva anāpatti, sabbesaṃ ekavatthukā.

Kati āghātavatthūni, katihi saṅgho bhijjati;

Katettha paṭhamāpattikā, ñattiyā karaṇā kati.

Nava āghātavatthūni, navahi saṅgho bhijjati;

Navettha paṭhamāpattikā, ñattiyā karaṇā nava.

4. Avandanīyapuggalādi



有多少波逸提罪,全都是不同事项;
前后不分先后,同时犯下。
五种波逸提罪,全都是不同事项;
前后不分先后,同时犯下。
有多少波逸提罪,全都是不同事项;
前后不分先后,同时犯下。
没有波逸提罪,全都是不同事项;
前后不分先后,同时犯下。
有多少波逸提罪,全都是不同事项;
用多少语言忏悔,被太阳族的佛所说。
五种波逸提罪,全都是不同事项;
用一语忏悔,被太阳族的佛所说。
有多少波逸提罪,全都是不同事项;
用多少语言忏悔,被太阳族的佛所说。
九种波逸提罪,全都是不同事项;
用一语忏悔,被太阳族的佛所说。
有多少波逸提罪,全都是不同事项;
宣说什么后忏悔,被太阳族的佛所说。
五种波逸提罪,全都是不同事项;
宣说事项后忏悔,被太阳族的佛所说。
有多少波逸提罪,全都是不同事项;
宣说什么后忏悔,被太阳族的佛所说。
九种波逸提罪,全都是不同事项;
宣说事项后忏悔,被太阳族的佛所说。
乃至三次有多少罪,有多少因交易而生的罪;
咀嚼时有多少罪,有多少因食用而生的罪。
乃至三次有三种罪,六种因交易而生的罪;
咀嚼时有三种罪,五种因食用而生的罪。
所有乃至三次的罪,会进入多少种情况;
有几种罪,以及几种诤事。
所有乃至三次的罪,会进入五种情况;
五种罪,以及五种诤事。
对几种有裁决,对几种有平息;
对几种无罪,以几种情况为庄严。
对五种有裁决,对五种有平息;
对五种无罪,以三种情况为庄严。
夜间有多少身业罪,白天有多少身业罪;
沉思时有多少罪,有多少因托钵而生的罪。
夜间有两种身业罪,白天有两种身业罪;
沉思时有一种罪,一种因托钵而生的罪。
见到多少利益,为他人的信仰而忏悔;
说有多少被举罪者,有多少正行。
见到八种利益,为他人的信仰而忏悔;
说有三种被举罪者,四十三种正行。
妄语有多少种情况,说有多少种极限;
有多少悔过,对几种有忏悔。
妄语有五种情况,说有十四种极限;
十二种悔过,对四种有忏悔。
妄语有几支,布萨有几支;
使者有几支,外道行有几支。
妄语有八支,布萨有八支;
使者有八支,外道行有八支。
几语授具足戒,对几种应起立;
对几种应给座位,教诫比丘尼者有几种。
八语授具足戒,对八种应起立;
对八种应给座位,教诫比丘尼者有八种。
对几种有断,对几种有偷兰遮;
对几种无罪,全都是一事。
对一种有断,对四种有偷兰遮;
对四种无罪,全都是一事。
有多少嫌恨事,以多少种僧团分裂;
其中有多少初犯罪,白羯磨有多少。
有九种嫌恨事,以九种僧团分裂;
其中有九种初犯罪,白羯磨有九种。
不应礼拜的人等

477.

Kati puggalā nābhivādetabbā, añjalisāmicena ca;

Katinaṃ dukkaṭaṃ hoti, kati cīvaradhāraṇā.

Dasa puggalā nābhivādetabbā, añjalisāmicena ca;

Dasannaṃ dukkaṭaṃ hoti, dasa cīvaradhāraṇā.

Katinaṃ vassaṃvuṭṭhānaṃ, dātabbaṃ idha cīvaraṃ;

Katinaṃ bhante dātabbaṃ, katinañceva na dātabbaṃ.

Pañcannaṃ vassaṃvuṭṭhānaṃ, dātabbaṃ idha cīvaraṃ;

Sattannaṃ sante dātabbaṃ, soḷasannaṃ na dātabbaṃ.

Katisataṃ rattisataṃ, āpattiyo chādayitvāna;

Kati rattiyo vasitvāna, mucceyya pārivāsiko.

Dasasataṃ rattisataṃ, āpattiyo chādayitvāna;

Dasa rattiyo vasitvāna, mucceyya pārivāsiko.

Kati kammadosā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Campāyaṃ vinayavatthusmiṃ, sabbeva adhammikā [sabbe adhammikā (sī. syā.)] kati.

Dvādasa kammadosā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Campāyaṃ vinayavatthusmiṃ, sabbeva adhammikā [sabbevādhammikā (sī.), sabbe adhammikā (syā.)] katā.

Kati kammasampattiyo vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Campāyaṃ vinayavatthusmiṃ, sabbeva dhammikā kati.

Catasso kammasampattiyo vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Campāyaṃ vinayavatthusmiṃ, sabbeva dhammikā katā.

Kati kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā;

Campāyaṃ vinayavatthusmiṃ, dhammikā adhammikā kati.

Cha kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā;

Campāyaṃ vinayavatthusmiṃ, ekettha dhammikā katā;

Pañca adhammikā vuttā, buddhenādiccabandhunā.

Kati kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā;

Campāyaṃ vinayavatthusmiṃ, dhammikā adhammikā kati.

Cattāri kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā;

Campāyaṃ vinayavatthusmiṃ, ekettha dhammikā katā;

Tayo adhammikā vuttā, buddhenādiccabandhunā.

Yaṃ desitaṃnantajinena tādinā;

Āpattikkhandhāni vivekadassinā;

Katettha sammanti vinā samathehi;

Pucchāmi taṃ brūhi vibhaṅgakovida.

Yaṃ desitaṃnantajinena tādinā;

Āpattikkhandhāni vivekadassinā;

Ekettha sammati vinā samathehi;

Etaṃ te akkhāmi vibhaṅgakovida.

Kati āpāyikā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni [visayāni (sī. syā. evamuparipi)] suṇoma te.

Chaūnadiyaḍḍhasatā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Āpāyikā nerayikā, kappaṭṭhā saṅghabhedakā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

Kati nāpāyikā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

Aṭṭhārasa nāpāyikā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

Kati aṭṭhakā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

Aṭṭhārasa aṭṭhakā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

5. Soḷasakammādi



有多少人不应礼拜,以及合掌问候;
对几种构成突吉罗,有几种持衣。
十种人不应礼拜,以及合掌问候;
对十种构成突吉罗,十种持衣。
对几种安居者,应在此给予衣;
对几种应给予尊者,对几种不应给予。
对五种安居者,应在此给予衣;
对七种在场时应给予,对十六种不应给予。
隐藏多少百夜的罪,
别住者住多少夜后,可以解脱。
隐藏一百一十夜的罪,
别住者住十夜后,可以解脱。
太阳族的佛说有多少羯磨过失;
在瞻波(现在印度比哈尔邦)的律事中,全都不如法的有多少。
太阳族的佛说有十二种羯磨过失;
在瞻波的律事中,全都不如法。
太阳族的佛说有多少羯磨成就;
在瞻波的律事中,全都如法的有多少。
太阳族的佛说有四种羯磨成就;
在瞻波的律事中,全都如法。
太阳族的佛说有多少羯磨;
在瞻波的律事中,如法和不如法的有多少。
太阳族的佛说有六种羯磨;
在瞻波的律事中,其中一种是如法;
太阳族的佛说五种不如法。
太阳族的佛说有多少羯磨;
在瞻波的律事中,如法和不如法的有多少。
太阳族的佛说有四种羯磨;
在瞻波的律事中,其中一种是如法;
太阳族的佛说三种不如法。
那位如来、见到离欲者所宣说的;
罪聚,不需调伏就能平息的有几种;
我问你,请告诉我,精通分别的人。
那位如来、见到离欲者所宣说的;
罪聚,其中一种不需调伏就能平息;
我告诉你这点,精通分别的人。
太阳族的佛说有多少堕落者;
自称通晓律的人,我们听你说律。
太阳族的佛说有一百四十四堕落者;
是地狱众生,破僧者住劫;
自称通晓律的人,请听我说律。
太阳族的佛说有多少非堕落者;
自称通晓律的人,我们听你说律。
太阳族的佛说有十八种非堕落者;
自称通晓律的人,请听我说律。
太阳族的佛说有多少八法;
自称通晓律的人,我们听你说律。
太阳族的佛说有十八种八法;
自称通晓律的人,请听我说律。
十六种羯磨等

478.

Kati kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

Soḷasa kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

Kati kammadosā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

Dvādasa kammadosā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

Kati kammasampattiyo vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

Catasso kammasampattiyo vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

Kati kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

Cha kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

Kati kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

Cattāri kammāni vuttāni, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

Kati pārājikā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

Aṭṭha pārājikā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

Kati saṅghādisesā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

Tevīsa saṅghādisesā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

Kati aniyatā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

Dve aniyatā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

Kati nissaggiyā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

Dvecattālīsa nissaggiyā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

Kati pācittiyā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

Aṭṭhāsītisataṃ pācittiyā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

Kati pāṭidesanīyā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

Dvādasa pāṭidesanīyā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

Kati sekhiyā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇoma te.

Pañcasattati sekhiyā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Vinayaṃ paṭijānantassa, vinayāni suṇohi me.

Yāva supucchitaṃ tayā, yāva suvissajjitaṃ mayā;

Pucchāvissajjanāya vā, natthi kiñci asuttakanti.





#### 注意此处是断点重试开始位置，可能需要清理此位置之前的一次翻译 ####
以下是完整的直译：
多少种业被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，我们听你说戒律。
十六种业被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，请你听我说戒律。
多少种业过失被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，我们听你说戒律。
十二种业过失被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，请你听我说戒律。
多少种业圆满被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，我们听你说戒律。
四种业圆满被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，请你听我说戒律。
多少种业被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，我们听你说戒律。
六种业被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，请你听我说戒律。
多少种业被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，我们听你说戒律。
四种业被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，请你听我说戒律。
多少波罗夷被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，我们听你说戒律。
八波罗夷被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，请你听我说戒律。
多少僧残被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，我们听你说戒律。
二十三僧残被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，请你听我说戒律。
多少不定被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，我们听你说戒律。
二不定被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，请你听我说戒律。
多少尼萨耆被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，我们听你说戒律。
四十二尼萨耆被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，请你听我说戒律。
多少波逸提被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，我们听你说戒律。
一百八十八波逸提被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，请你听我说戒律。
多少悔过被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，我们听你说戒律。
十二悔过被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，请你听我说戒律。
多少众学被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，我们听你说戒律。
七十五众学被说，由佛陀太阳亲族；
自称通晓戒律者，请你听我说戒律。
你问得如此好，我答得如此好；
问答之中，无一不合经典。


Dutiyagāthāsaṅgaṇikaṃ niṭṭhitaṃ.

以下是完整的直译：
第二偈颂集已结束。


